Aristotelis

Senajā „Metafizikas” grāmatā Aristotelis rakstīja, ka pastāv zinātne, kas aplūko tieši esamību kā tādu un to, kas tai piemīt kā esamībai. Kas grib izzināt esamību kā tādu, tam ir jānoskaidro būtība, tās daba. Nosaucot kaut ko, piemēram, par durvīm, mēs lietu nosakām kā kaut ko tādu, kas tā ir. TAS ir vēl neizteikta lieta, taču savā būtībā patstāvīga un noteikta. TAS ir sākotnējāks par citām noteiksmēm. Lai noteiktu lietas sākotnējību ir nepieciešams to aptvert kā nedalāmu un vienkāršu atsevišķību, kā jēgu, kura fiksēta vārdā. Aristotelis izvirzīja četrus pirmcēloņus- forma, matērija, kustības cēlonis, mērķis. Aristoteli nodarbina jautājums, kā pārvarēt formas un matērija duālismu. Forma Aristoteļa filozofijā Pēc savas būtības ir ļoti tuva tam, ko Platons sauc par ideju. Katra lieta ir matērija, kas guvusi formu, īstenojusi savu mērķi. Process kad vara klucis top par statuju ir formas tapšanas process. Pasaules process ir attīstība.