Aspazijas lugas "Vaidelote" un "Zaudētās tiesības"

Vēsturiskie un sociālie apstākļi
19. gs 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā izplatījās jauns kultūras virziens Jaunā strāva.
Jaunās strāvas izplatīšanos veicināja vairāki iemesli:
Izmaiņas sabiedrības struktūrā, kas bija saistītas ar strauju pilsētnieku skaita pieaugumu,
Rūpniecības un tirdzniecības pieaugums;
Atmodas darboņu aktivitāšu pierimšana Aleksandra Trešā politikas apstākļos.
“Tu vari būt laimīga, kas netraucēti, brīvi Tu savām jūtām sekot, mīlēt vari. Bet vai, kam laupītas šīs tiesība! Tas sēž kā izslāpis pie avota, redz, kā tā dzidrie viļņi rit un veļas, bet nedrīkst dzesēt savas karstās slāpes!”
(Asjas vārdi Mirdzai)
Darba nozīme Aspazijas daiļradē
Šis darbs tiek uzskatīts par pirmo lielo panākumu Aspazijas daiļradē.
Ar šo darbu Aspazija atklāti pāriet Jaunās strāvas pusē.
Darba nozīme literatūras vēsturē
Vaidelote ir īpaša ar to, ka pirmo reizi kaislības, mīlestības kvēli uz saviem pleciem iznes sieviete.[1]
Vaidelotē pirmo reizi uz latviešu skatuves visa uzmanība pievērsta sievietes garīgās pasaules atsegšanai un pirmo reizi sievietes tik aktīvi, tik neatlaidīgi cīnās par savu laimi.[1]
Pirmā latviešu luga, kas mākslinieciski spilgti atklāj cilvēka pārdzīvojumu dziļumu, cīņā ar sevi un garīgu izaugsmi.[5]
Kritika
Andrejs Upītis “Latviešu literatūra”(1951.g)
Raksta, ka šajā darbā redzama “sievietes iedzimtā tieksme pēc vīrieša, kas nerēķinās ne ar kādiem šķēršļiem vai atkal nesasniegšanas gadījumā iznīcina pati sevi” . …