Astronomija latviešu folklorā

Astronomija tautasdziesmās
Tautasdziesmās debess kalnu norobežo gan jūra, gan Daugava. Šī robeža ir horizonts - līnija, kas dala pasauli divās daļās: debess un zemes daļā.

Kā senlatvieši dalīja gadu?
Senlatviešu dzīves ritms lielā mērā bija pakārtots gadalaiku maiņai, tāpēc gadu dalīja astoņās gadskārtās. Senlatvieši bija labi izpētījuši Mēness fāžu maiņu, zināja, ka Mēness uz trīs dienām pazūd Saules tuvumā.

Lielvārdes josta
Josta sākas ar kosmosu, ar planētām, planētu dziesmām un melodijām, ar dievišķo piramīdu uz augšu un leju. Augšējai piramīdai vienmēr ir zvaigzne. Tā ir spēcīga kosmiskās enerģijas pulsēšanas zīme, pulsi, kas staro uz zemi. Visa josta ir pilnīgi kosmisks vēstījums. Šeit redzamas arī 7 planētas un dievu spēks.
…