ASV, Francijas, Lielbritānijas un Vācijas demokrātiskā attīstība 20.-30.gados

Politiķa grupējums, ko pārstāvēja kara laika prezidenta Vudra Vilsona piekritēji, lai ASV iestātos pasaules politikā, bet otrs grupējums turējās pie izolacionisma politikas. Pēc kara izveidojās ASV parlaments. Vašingtonā tika noslēgts lūgums par jūras kara spēku izvietošanu.
Britu ekonomika piedzīvoja augšupeju. No lielā darbaspēka pieplūduma radās liela aktivitāte būvniecībā un citās rūpniecības nozarēs, tomēr strauju cenu kāpums izraisīja inflāciju. Vajadzēja ierobežot valdības izdevumus, palielināt nodokļus un banku aizdevumu procentus. Šo pasākumu iznākumā strauji pieauga bezdarbs. Dzīves līmenis paaugstinājās, jo pieauga alga, pensijas dubultojās, un bezdarbnieku pabalstus maksāja neierobežoti ilgi. Tika pieņemts likums, kas veicināja lētu māju celtniecību. 30 gados Lielbritānijas valdība centās glābt situāciju ar dažādiem pasākumiem un pabalstiem, 1934.gadā ekonomika sāka atveseļoties.
No mana viedokļa ļoti daudz lietas labā darīja valdība, kas atbalstīja Lielbritānijas iedzīvotājus ar dažādām prēmijām, deva iespēju lētāk iegādāties mājas. Tas arī bija viens no faktoriem kāpēc beidzās ekonomiskā krīze.
20.gados sākās Liberālās partijas noriets un Leiboristu partijas augšupeja.
Konservatīvo partija gan arī turpmāk saglabāja savu politisko ietekmi, bet Liberālā partija sašķēlās.
Ekonomiskās krīzes laikos 30.gadu sākumā sevi pieteica Lielbritānijas Fašistu partija ar O.Mosliju priekšgalā, bet tā arī nepanāca ietekmi valsts politikā.
Īrijas ekstrēmistu partija sāka partizānu karu pret britu armiju un Īrijas policiju. Beidzot parlaments pieņēma likumu, saskaņā ar kuru Īrijas dienvidu daļa ieguva neatkarību un kļuva par Īrijas brīvvalsti, bet ziemeļu daļa-Olstera- palika Lielbritānijas sastāvā. Pilsoņu karš turpinājās līdz 1937. gadam bet 60.gadu beigās nemieri atsākās un turpinājās līdz 1998.gadam.…