Par atombumbu sauc ierīci, kurā notiek ļoti strauja atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija. Šajā reakcijā gandrīz momentāni izdalās ļoti daudz enerģijas. Tā ir reakcijas produktu kinētiskā enerģija, kas rada lielu spiedienu un temperatūru, kā arī radioaktīvā starojuma, galvenokārt gamma starojuma enerģija.
Atombumbu izgatavo no diviem vai vairākiem dalāmā materiāla gabaliem. Katra gabala masa ir mazāka par kritisko masu. Sprādziena izraisīšanai gabalus savieno kopā, lai kopējā masa būtu lielāka par kritisko masu. Sprādziena lietderības koeficients ir jo lielāks, jo īsākā laika sprīdī notiek gabalu savienošanās.. Atombumbās par dalāmo materiālu parasti izmanto urānu 235 92U vai plutoniju 23994 Pu
Atoma kodola dalīšanās
Ap 1900. gadu fiziķi Pjērs un Marija Kirī konstatēja, ka atoma kodols var izdalīt milzīgu enerģijas daudzumu.
Kodols sastāv no cieši sablīvētiem neitroniem un protoniem, kurus tur kopā to iekšējo saišu enerģija. Ja šīs daļiņas atdala citu no citas, tad enerģijas izlāde būs miljoniem reižu lielāka nekā tad, ja vielu sadedzinātu parastā veidā.
Atombumbas “tēvs”
Dž. Roberts Openheimers (1904.04.22. – 1967.02.18.)
Viens no ASV kodolfizikas pamatlicējiem;
Ieguldījums teorētiskajā astronomijā, kodolfizikā, spektroskopijā un kvantu teorijā;
Bija viens no Losalamosas Nacionālās laboratorijs izveidotājiem 1942. gadā, pirmais tās vadītājs;
Pēc 1. sprādziena teicis: “Es esmu nāve, lielais pasauļu sagrāvējs.”
Ideja par atombumbu radās jau vidusskolā. Openheimers jau sen bija aprēķinājis, cik daudz U-235 nepieciešams postošam sprādzienam.…
