Mazliet par vēsturi un mūsdienām
Pirmās liecības par banāniem atrastas 327. g. p. m. ē., kad Indijas iekarošanas laikā tos atklāja imperators Aleksandrs Lielais. Zviedru botāniķis Linnaeus deva banāniem tā latīņu nosaukumu Musa Sapietum, kas tulkojumā nozīmē „baltā cilvēka auglis”.
Uzskata, ka banānu dzimtene ir Dienvidaustrumāzija, no kurienes tālā senatnē banāni nokļuva Āfrikā, Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Šajās zemēs mūsdienās banānus audzē lielā vairumā gan ikdienas pārtikai, gan eksportam.
Banāni satur:
beta-karotīnu,
vitamīnus (C, B1, B6, B9, PP),
minerālvielas (kāliju, nātriju, magniju, fosforu),
olbaltumvielas,
ogļhidrātus (ap 21%).
Raksturīgākie pārstāvji
Sarkanais banāns –
Sarkanā banāna miza ir sarkanīgi violetā
nokrāsā. Kad banāns nogatavojies, tas
ir krēma vai gaiši rozā krāsā un to
satruktūra ir nedaudz mīkstāka un saldāka
nekā mums jau pierastajam dzeltenajam
banānam.
Japānas banāni
(Musa basjoo)-Visbiežāk sastopamā ziemeļu suga, tā atrodas vienā no japāņu salām - Rjukju. Šī suga ir augusi kā dekoratīvais augs, to var sastapt Kaukāzā, Melnās jūras krastā, Krimā un Gruzijā.
…