Spānijas arhitektūra
Spānijas arhitektūrā 17.gs. Sākumā pastāvošo stingro «Erreras stilu» nomainīja brīvāki, dekoratīvāki arhitektoniskie meklējumi. Šajā laikā Spānijas celtnieki pievērsās jau citur Eiropā pastāvošajām baroka formām, ko labprāt atzina arī lielāko sabiedrisko celtņu pasūtītāji – feodālā aristokrātija un Katoļu baznīca. Baroka principus Spānijas arhitektūrā ienesa gan no Itālijas ataicinātie celtniecības speciālisti, gan paši spāņu meistari, kuri radoši pārstrādāja itāliešu paraugus. Viens no jauno meklējumu sākotnējiem orģinālākajiem un interesantākajiem paraugiem bija Granadas katedrāles galvenā fasāde, ko projektēja tēlnieks un gleznotājs Alanso Kano (Cano, 1601-1667). Granadas katedrāles fasāde izskatās kā milzīga, trīsdaļīga triumfa arka, kurā harmoniski saskaņoti tās horizontālo un vertikālo dalījumu ritmi.
Ar spēcīgu uz āru izvirzītu frīzi projekta autors drosmīgi sašķeļ fasādi divos stāvos, ienesot ar to neparastu ritmisku akcentu. Arkas loku apveidus atkārto apaļo logu kontūras un medaljoni. Turklat fasādi rotā arī bagātīgs mākslinieciski izteiksmīgs plastisks dekors.
17.gs. 2. pusi Spānijas arhitektūrā arvien vairāk nostiprinājās dekoratīvisma, greznības un glezniecisku efektu meklējumi. Tika radīts īpašs spāņu baroka arhitektūras stilistisks novirziens – «Čurrigeru stils» jeb čurrigerisms. Šā stilisktiskā novirziena aizsācēji un izveidotāji bija Spānijas arhitektu un tēlnieku Čursigeru (Churriguera) dzimta:tēvs Hosē Simons de Čurrigera (miris 1679) un dēli – Hoakins (1674-1724), Alberto (1676-1750) un Hosē Benito (1665-1725). Visi viņi darbojās Madridē, Salamankā un Valjadolidā. «Čurrigeru stilā» savdabīgi salidējās baroka, gotikas un plateresko stila elementi.
Šī stila arhitektūras objektiem raksturīgs bagātīgs, celtnes konstruktīvos pamatus sedzošs plastisks rotājums, kam piemīt dekoratīvo formu pārpilnība un komplicētība. Iekštelpām iezīmīgs tēlnieciskā un gleznieciskā dekora apvienojums.
Ievērojamākais no Čurrigeru dzimtas māksliniekiem bija Hosē Benito de Čurrigera. Viņš cēlis vairākus nozīmīgus arhitektūras objektus, kā arī veicis dažādus plastiski dekoratīvus darbus, piemēram darinājis liela izmēra kokā grieztus un apzeltītus altārus. Pie Hosē Benito Čurrigeras celtajiem ievērojamākajiem arhitektūras objektiem pieder Salamankas katedrāles tornis un sakristeja, Salamanas rātsnams, Gojenečes pils Madridē (1709-1713). Čurrigeru dzimtas meistariem bija liela ietekme uz spāņu arhitektūras attīstību. Viņu sekotāji, kas darbojās 18. gs. 1. pusē (Pedro de Rivera u.c.), plastisko formu bagātībā un sarežģītībā pārspēja pašus «Čurrigera stila» dibinātājus.
…