Secinājumi
1. Līdz Covid 19 situācijai valstī, bezdarba līmenis ar katru gadu saruka, taču kopš
2020.gada tas sāka pieaugt par vairākiem procentiem.
2. Faktori, kas visvairāk traucē iekļauties darba tirgū Latvijā, ir neapmierinātība ar
piedāvāto darba samaksu, nepieciešamās darba pieredzes trūkums un mazais brīvo
darbavietu īpatsvars.
3. Augstākā izglītība negarantē augsti apmaksātu darba vietu.
4. Bezdarbs rada draudus ne tikai pašam indivīdam kā sabiedrības loceklim, bet arī
kopumā ietekmē valsts attīstību un ekonomikas izaugsmi, tāpēc nozīmīga ir mijiedarbība starp cilvēkkapitālu un valsti.
5. Bezdarba līmenis Latgales reģionā ir teju 1,5 reizes augstāks nekā vidēji valstī, kas
kopā ar zemo darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, palielina strukturālā bezdarba riskus.
6.Līdztekus ekonomisko aktivitāšu kritumam tautsaimniecībā, darba tirgu ietekmē arī negatīvais demogrāfijas fons, tādejādi atstājot pēdas arī uz bezdarba rādītājiem.…