Bišu izskats un īpašības
Bites pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem
Bitēm barība ir enerģijas avots
Tā ir olbaltumvielu un citu vielu avots
(Bišu kāpurus) baro ar bišu maizi, , ko pagatavo no ziedputekšņiem.
Tām ir antenas, kas sastāv no 13 posmiem traniem
No 12 posmiem sievišķā dzimuma bitēm
Visām bitēm ir 2 spārni
Pakaļkājas ir mazākas par pārējām kājām
Līdzīgi kā citiem iežmauglapseņu kukaiņiem, bitēm dējeklis ir pārveidojies dzelonī
Lai varētu iegūt nektāru, bitēm ir garš snuķītis un mēle
Dzelonis miera stāvoklī ir paslēpts vēderā.
Ta kā vēders ir ļoti kustīgs, dzeloņa dūriens vienmēr ir precīzs.
Bišveidīgajiem kukaiņiem ir bagātīgs ķermeņa apmatojums un paplašināts kājiņas priekšējais loceklis.
Savus pēcnācējus bites audzē ligzdā šūnās.
Vismazākā bite ir mazā bezdzeloņbite
Vislielākā bite pasaulē ir Indonēzijas sveķu bite
Bišu galvenie ienaidnieki ir dažādi putni: bišu dzenis, karaļputni , zobgaļputni , kā arī spāres un bišuvilki (lapseņu suga)
Augu apputeksnēšana
Bitēm ir liela nozīme augu apputeksnēšanā, un dabā tās ir galvenās apputeksnētājas. Bites meklē ziedošus augus, lai sūktu nektāru vai arī lai vāktu ziedputekšņus. Sūcot nektāru, bite var apputeksnēt ziedu, bet, vācot ziedputekšņus, apputeksnēšanās notiek pilnīgi. Zinātniski ir aprēķināts, ka 1/3 cilvēces barības resursu ir atkarīga no augu apputeksnēšanās, un lielākā daļa augu tiek apputeksnēta ar bišu palīdzību, īpaši ar Eiropas medus bites (Apis mellifera) palīdzību.
Evolūcija
Bites tāpat kā skudras ir pārveidojušās lapsenes. Bišu priekšteči bija lapsenes, kuras ir plēsīgas. Pārmaiņa no plēsīga kukaiņa uz kukaini, kas ēd nektaru un ziedputekšņus iespējams notika tādēļ, ka daudzie nomedītie kukainīši, kas bija paredzēti cirmeņu barošanai, bija aplipuši ar ziedu putekšņiem. Viena no vecākajām fosīlajām bitēm, kas atrasta Ņūdžersijas dzintara gabaliņā, ir bezdzeloņa bite, kas ir apmēram 100 miljonus gadus veca.
Zinātnieki ir vienojušies, ka starp mūsdienās dzīvojošām bitēm visprimitīvākā bite ir Dasypodaidae, kādreiz valdīja uzskats, ka tā ir īsmēles bites Colletidae. Tomēr šobrīd zinātnieki uzskata, ka īsā mēle ir nevis bāzes formas pazīme, bet gan īpašas evolūcijas pazīme.
…