Kas ir blaktis?
Blaktis ir sīki vai vidēji, retāk lieli kukaiņi. Viena no raksturīgākajām blakšu pazīmēm ir posmots snuķis, kas nesūcot paliekts zem ķermeņa. Blaktis sastopamas gan uz sauszemes, gan ūdenī. Pārtiek no augu sulas un dzīvnieku šķidrajiem audiem, tos izsūcot. Pasaulē zināmas ~40 000 sugas, bet Latvijā ir ~360 sugas, kas pārstāv 32 dzimtas.
Nervi
Nervu sistēma ir labi attīstīta un specializēta. Tā var izpildīt daudzas funkcijas neatkarīgi no smadzenēm. Centrālā nervu sistēma sastāv no galvas smadzenēm un ventrālās nervu ķēdītes. Tajā ietilpst zemrīkles ganglijs, krūšu gangliji un vēdera gangliji.
Redzes orgāns- fasetacis. Tās sastāv no daudzām vienkāršām acīm – omatīdijām. Fasetacs sniedz tiešu attēlu, kas attēlojas kā mozaīka. Omatīdijas virsma ir sešstūraina lēca, zem kuras ir otra koniska lēca. Gaismai ieejot omatīdijā, tā ar lēcām tiek sakoncentrēta centrālajā struktūrā, kur apgrieztais attēls attīstās pret gaismu jūtīgās šūnās. Pigmentu šūnas neļauj iekļūt gaismai no citām omatīdijām. Redzes nerva šķiedras nodod katras omatīdijas informāciju smadzenēm, kur tā tiek parveidota vienā kopējā attēlā, kas atspoguļo ārpasauli.
Vairošanās un attīstība
Ir šķirtdzimuma dzīvnieki, spilgti izteikts dzimuma dimorfisms. Vairošanās orgāni ir pāra orgāni. Mātītēm ir 2 olnīcas un olvadi, kas apvienoti kopējā makstī un beidzas ar dzimumatveri, tēviņiem ir 2 sēklinieki, sēklvadi, sēklas izsviedējkanāls un kopulācijas orgāns. Vairojas dzimumiski, dējot apaugļotas olas. Attīstās ar pārvēršanos jeb metamorfozi. Attīstībā ar nepilnīgu pārvēršanos ir 3 stadijas – ola, kāpurs un pieaudzis īpatnis. …
