Fiskālā politika
Fiskālā politika ir ekonomikā lietots termins, kas apzīmē valdības pamatnostādņu un lēmumu kompleksu, kas nosaka to kā tiek veikti valsts finanšu tēriņi un to, kā tie tiek segti. Fiskālā politika ietver sevī nodokļu un valsts budžeta politiku, kas savā starpā ir cieši saistītas un papildina viena otru, jo nodokļi ir galvenais budžeta ieņēmumu avots.
Likumi par nodokļiem
Likumi par nodokļiem nosaka:
Nodokļu un nodevu veidus;
Nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību;
Nodokļu un nodevu maksātāju tiesības, pienākumus un atbildību;
Nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību;
Nodokļu un nodevas administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību;
Nodokļu un nodevu iekasēšanu un piedziņu;
Atbildību par nodokļu likumu pārkāpšanu;
Nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
Lai valsts varētu veikt savas funkcijas, tās rīcībā ir jābūt noteiktam naudas līdzekļu kopumam. Šo naudas līdzekļu veidošana, sadale un izmantošana tiek veikta ar Valsts budžeta starpību.
Valsts budžets ir valsts naudas ieņēmumu, izdevumu saraksts, kas sastādīts noteiktam laika periodam. Parasti šis periods ir viens gads. Latvijā budžeta gads sakrīt ar kalendāra gadu.
Vislabākā situācija ir tad, ja budžets ir sabalansēts - līdzsvarots, t.i., budžeta izdevumi ir vienādi ar budžeta ieņēmumiem. Tāds budžets ir makroekonomiskās stabilitātes svarīga izpausme.
Budžeta deficīts rodas gadījumos, ja valsts izdevumi pieaug straujāk nekā ieņēmumi noteiktā laika periodā. Ja valsts izdevumi ir mazāki nekā ieņēmumi, tad veidojas budžeta pārpalikums.…
