Buržuāziskā revolūcija Anglijā

Rezultāti
Anglijā izveidojās konstitucionālā monarhija (parlamentārā monarhija).
Turpmāk karaļi vairs nevarēja valdīt bez parlamenta ziņas.
Parlaments turpmāk sanāca regulāri reizi gadā.
Anglijas Tiesību bila – 1689.gads, pavalstnieku, karaļa un parlamenta pienākumi un tiesības.
Spēkā stājās Tiesību deklarācija, kas uz visiem laikiem atņēma karalim iespēju rīkoties bez parlamenta ziņas, piemēram, uzlikt nodokļus.
Anglijas pilsoņi ieguva plašas pilsoņu tiesības, kas ir būtisks Anglijas turpmākā uzplaukuma un varenības cēlonis.

Secinājumi
CĒLOŅI:
Reliģiskā un sociālā sašķeltība
Čārlzs I un Džeimss I valstī centās ieviest absolūtismu, ierobežoja brīvo tirdzniecību, kavēja uzņēmējdarbību, tā iemantojot angļu buržuāzijas nepatiku, atbalstīja anglikāņu baznīcu, bet sabiedrībā liela daļa bija kalvinisti(prezbiterieši un puritāņi).
Reliģiskā sašķeltība sakrita ar sociālo – vairums aristokrātu bija anglikāņi, bet buržuāzija bija puritāņi.

Cēloņi
Pilsoņu karš:
Čārlza I mēģināja atjaunot anglikānismu puritāniskajā Skotijā izraisot skotu sacelšanos1640.gadā, bet karali neatbalstīja un uzsāka vispārēju sacelšanos.
Karaļa piekritēji bija:
Kavalieri, Vecā muižniecība, Daļa tirgotāju.





…