Cik lielā mērā cilvēki ir pasargāti
no fiziskas vardarbības?
Lai gan likumdošanā attiecībā uz personu fizisko drošību joprojām ir vairāki trūkumi (piemēram, nepastāv pārsūdzības iespējas gadījumos, kad personu ievieto psihiatriskajā slimnīcā), tomēr šī likumdošanas joma uzskatāma par sakārtotu.
Lai gan likumdošana par personu fizisko drošību uzskatāma par sakārtotu, tomēr problēmas pastāv, tās ir:
prakses neatbilstība likumdošanai;
likumu efektīvas ieviešanas un kontroles mehānismu trūkums;
kā arī tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku neizglītotība jautājumā par vairākiem fiziskās drošības aizskāruma veidiem, piemēram, vardarbību ģimenē.
Viena no sliktākajām iezīmēm ir cietušo rehabilitācijas iespēju trūkums, nav arī valsts kompensāciju fonda noziedzīgos nodarījumos cietušajiem.
Pārvietošanās, vārda,
pulcēšanās un biedrošanās brīvības aizsardzība
Kopumā pamatbrīvības ir teorētiski labi nodrošinātas Satversmē un Latvijai saistošajos starptautiskajos dokumentos. Taču likumos tās dažkārt tiek sašaurinātas: piemēram, pulcēšanās brīvība, valodu lietojuma izvēle elektroniskajos medijos.
Lai gan pamatbrīvības tiek labi nodrošinātas, tomēr nav skaidrības par robežām starp vārda brīvību un naida kurināšanu un goda un cieņas aizskaršanu, kas vai nu nav pietiekami precīzi definētas likumā, vai nav pietiekami stabili interpretētas tiesu praksē. Tāpat Saeimas pieņemtie likumu grozījumi, kur bez īpašas analīzes vai diskusijām tiek skarti demokrātijai ļoti svarīgi jautājumi liek secināt, ka brīvību interpretācija ir šaurāka, nekā paredzēta Satversmē, un tā nav arī īpaši stabila.
Tiesības praktizēt savu reliģiju,
valodu un kultūru
Konstitucionālā līmenī tiesības praktizēt savu reliģiju, valodu un kultūru regulē LR Satversme, kas noteic,ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.
…
