Nervu sistēma
No (latīņu: Systema nervosum ) ir cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organismā kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai. Nervu sistēmu veido nervaudi, kuru pamatvienība ir nervu šūna, jeb neirons.
Nervu sistēmas uzbūve
Nervu sistēmas mazākā struktūrvienība ir nervu šūna jeb neirons. Taču visa nervu sistēma tiek iedalīta vairākās strukturāli atšķirīgās daļās. Nervu sistēma sastāv no:
1. centrālās nervu sistēmas (CNS). Tajā ietilpst:
a. galvas smadzenes,
b.muguras smadzenes.
2. perifērās nervu sistēmas, ko veido 12 galvas smadzeņu nervu pāri, 31muguras smadzeņu nervu pāris. Perifēro nervu sistēmu iedala
a. somatiskajā,
b. veģetatīvajā jeb autonomajā, kas savukārt iedalās:
simpātiskajā nervu sistēmā,
parasimpātiskajā nervu sistēmā
Centrālā nervu sistēma cieši sadarbojas ar perifēro nervu sistēmu. Somatiskās nervu sistēmas nervi sūta impulsus no receptoriem uz CNS, bet , savukārt, CNS caur perifēro nervu sistēmu tos sūta uz muskuļiem.
Somatiskās nervu sistēmas darbība ir pakļauta cilvēka gribai. Tā regulē muskuļu, ādas un maņu orgānu darbību. Turpretim autonomās jeb veģetatīvās nervu sistēmas darbība nav pakļauta gribai un to nevar apzināti regulēt. Veģetatīvā nervu sistēma regulē un saskaņo visu iekšējo orgānu darbību.
Nervu sistēmas pamatā ir reflekss jeb organisma atbilde uz kairinājumu.
Veģetatīvā nervu sistēma
Veģetatīvo nervu sistēmu mēdz dēvēt arī par autonomo nervu sistēmu (grieķu valodā autos – pats, nomas – klejošana). Veģetatīvā nervu sistēma inervē iekšējos orgānus, dziedzerus un asinsvadus. Tā gandrīz nemaz nav pakļauta cilvēka gribai – par to liecina arī nosaukums - autonomā nervu sistēma. Veģetatīvā nervu sistēma mūs apkalpo automātiski, neatkarīgi no mūsu gribas. Šo nervu sistēmu pakļaut savai gribai var tikai pēc ilgstošas un neatlaidīgas trenēšanās. …
