Kas ir gastrīts?
Izšķir akūtu un hronisku gastrītu.
Akūts gastrīts raksturojas ar vemšanu, paaugstinātu temperatūru. Tā ir īslaicīga slimība. Tās galvenie iemesli ir diētas kļūdas, vai inficēts uzturs. Ar uzturu inficēties vieglāk ir vasarā, kad silts laiks baktērijām ir labvēlīgi apstākļi, lai ātri vairotos un veicinātu pārtikas infekcijas. Lai gan akūts gastrīts nav ilglaicīga slimība, tomēr vienmēr ir ieteicama ārstēšanās stacionārā, lai noskaidrotu slimības cēloni un pasargātu citus no iespējamas inficēšanās.
Hronisks gastrīts sastopams ir ļoti bieži. Pēc vispārējiem datiem aptuveni ½ no pasaules iedzīvotājiem ir hronisks gastrīts. Lielākai daļai no slimniekiem gastrīta ierosinātājs ir Helicobacter pylori. Bez tam gastrīts var būt arī citu saslimšanu viena no izpausmēm. Hroniska gastrīta slimniekiem sāpēm vēderā nevajadzētu būt.
Helicobacter pylori
Hronisks gastrīts ir kuņģa gļotādas un dziļāku slāņu difūzs
iekaisums. Hronisks gastrīts ir polietioloģiska slimība, tās svarīgākie
patogēnie faktori ir citu orgānu hroniskas slimības, nepareizs ēšanas
režīms, smēķēšana. Gramnegatīvās helikobaktērijas iekļūst kuņģa gļotu
pārvalka dziļākajos slāņos un tur vairojas. Pēc baktēriju likvidēšanas
gastrīta simptomi samazinās vai izzūd. Šīs baktērijas iznīcina koloidālā
bismuta preparāti, amoksicilīns un metronidazols.
Hroniska gastrīta izpausmes ir dispeptiskas sūdzības. Tas ir:
slikta dūša, bieži spiedoša sajūtas vēdera augšdaļā, vairāk pa kreisi
no viduslīnijas, atraugas.
Gastrīta izpausmes ir atkarīgas no kuņģa skābes izdalīšanās
daudzuma. Ja gastrīts ir ar paaugstinātu kuņģa sulas sekrēciju, tad šis
gastrīts var novest pie čūlas izveidošanos. Bet gastrīts ar pazeminātu
skābi vai pilnīgu tās iztrūkumu var radīt mazasinību. Bet, ja saslimšana
ir ilgstoša var rasties caurejas.
…
