Zvaigžņu nozīme vēsturē
Vēsturiski zvaigznes ir bijušas nozīmīgas cilvēkiem visā pasaulē. Zvaigznes tika lietotas reliģijā, debess navigācijā un orientēšanā. Pēc pārliecības, astronomi sagrupēja zvaigznes zvaigznājos un lietoja tos, lai izsekotu planētu kustību. Saules kustība attiecībā pret pārējām zvaigznēm tika izmantota, lai izveidotu kalendāru, kurš tiktu lietots, lai regulētu zemkopību. Gregoriāņu kalendārs, kurš tika lietots gandrīz visā pasaulē, ir saules kalendārs, kurš balstīts uz Zemes rotēšanas ass leņķi ar relatīvi vistuvāko zvaigzni Sauli.
Galvenās secības zvaigznes
Atrašanās uz galvenās secības ir būtiskākais periods zvaigznes dzīvē. Zvaigznes spožums, krāsa, temperatūra, izmēri un dzīves ilgums ir atkarīgs no tās masas. Saule ir tipiska dzeltenā zvaigzne ar viadēju izmēru un temperatūru.
Pulsējošās zvaigznes
Par pulsējošām zvaigznēm tiek sauktas zvaigznes, kuru spožums ik pa laikam pulsē no tajās notiekošajiem procesiem – pulsēšanas, izvirdumiem, sprādzieniem. Šīs zvaigznes izplešas un saraujas, uzkarst un atdziest. Dažām zvaigznēm pulsācija notiek pēc noteikta laika, ir regulāra, citām pulsācija ir neregulāra. Dažām maiņzvaigznēm šis spožums mainās tikai nedaudz, tā, ka ar neapbruņotu aci to nemaz nevar pamanīt, tomēr citām šis spožums mainās ļoti lielās robežās. Pulsējošās maiņzvaigznes ir milzu un pārmilzu zvaigznes, bet uzliesmojošas zvaigznes ir pundurzvaigznes. …