Didaktiskās teorijas un pieejas izglītībā

Didaktika-zinātne par izglītību un mācībām.
Didaktikas izpētes priekšmets- mācību process, tā likumsakarības.
Pasaulē pazīstamākās izglītības satura teorijas.
Formālās izglītības teorija (18gs. beigas 19. gs. sākums);
Materiālās izglītības teorija (18gs. beigas 19. gs. sākums);
Pedocentriskā teorija ( 20. gs sākums);
Teorija par sabiedrību bez skolas ( 20. gs. 60. gadi).( pēc Dzidras Albrehtas)

Formālās izglītības teorija
Tās piekritēji- Ž.Ž. Ruso, J.H. Pestolocijs, J. F. Herbarts u.c. Uzskatīja, ka izglītības galvenais uzdevums ir intelektuālo spēju attīstība- domāšanas, iztēles, atmiņas vingrināšana, nevis zinātņu pamatu apgūšana. Par piemērotāko materiālu skolēnu domāšanas un prāta attīstīšanai viņi uzskatīja valodas, it īpaši grieķu un latīņu valodas, arī matemātiku, tādēļ aizstāvēja galvenokārt klasisko virzienu izglītībā.
Materiālās izglītības teorija
Liela zināšanu apgūšana. Materiālās izglītības teorētiķi uzskatīja, ka zināšanu apguve ved uz izziņas spēju attīstīšanu. Apgūstamās zināšanas jāvērtē no to tiešā praktiskā noderīguma viedokļa. Uz materiālās izglītības teorijas pamatiem bāzējās reālās skolas un ģimnāzijas. Beidzējiem nebija tiesības iestāties universitātē. Radās nepieciešamība pēc politehniska tipa augstskolas.
( Rīgā 1896.g. tika izveidots Rīgas Politehniskais institūts-tolaik vienīgais Baltijā).…