Bērnam vispirms rodas ārējā dialoģiskā runa, pēc tam - ārējā monoloģiskā, t.i., runāšana pie sevis vai iekšējā runa, un visbeidzot rakstu runa.
Mutvārdu runas veidošanai izmanto balsi, un to uztver ar dzirdi.Mutvārdu runu lieto tiešas saziņas situācijā, kurā kā runātājs, kā klausītājs atrodas vienādos apstākļos. Tā ir verbālā saskarsme.
Rakstītā runa ir šifrēta rakstu zīmēs.Rakstītās runas īpatnība ir pareiza teikuma uzbūve, literāro vārdu lietojums un krietni sīkāks un precīzāks situācijas attēlojums.
Iekšējā runa nav ietverta dzirdamās fonēmās vai redzamās rakstu zīmēs, to nevar lietot sazinoties ar citiem cilvēkiem. Iekšējā runa veidojas un eksistē kā vārdiskās domāšanas līdzeklis. Iekšējās runas galvenā atšķirīgā iezīme ir tās kompaktums, neizvērstība. Tā ir saīsināta runa.
Neverbālā saskarsme ir sazināšanas veids bez vārdiem, ar žestu, mīmikas, pozas un acu izteiksmes palīdzību.
Egocentriskā runa – runāšana, kas nav nevienam adresēta.
Socializētā runa – runāšana, kas domāta konkrētam cilvēkam.
…