Ievads
Lai iepazītos tuvāk ar dzimtbūšanas atcelšanu latgalē,– tā ir Zemniecības feodālās atkarības forma, kurā kungs uzņēmās rūpes un aizbildniecību pār atkarīgajiem. (Dzimtbūšana nodrošināja tos ar aizstāvību, veselības aprūpi, darba inventāru, neražas gados ar pārtiku un sējmateriālu, celtniecības materiāliem u.tml.) Lai gan dzimtbūšana sākās jau „sen” Romas impērijā mūsu ēras 3. Gadsimtā, darbaroku trūkuma dēļ, kā vēsta vēstures avoti Latvijā tā norisinājās tikai no 15. - 19. gadsimtam.
Muižnieki
Vidzemes un Kurzemes muižniecības (oficiāli – bruņniecības) landtāgiem bija tiesības izstrādāt savus likumprojektus, kurus iesniedza apstiprināšanai valdniekam. Šādu kārtību 18.–19. gadsimtā dēvē par Baltijas autonomiju, savukārt Latgales muižniekiem piederēja visas Polijas–Lietuvas muižnieku privilēģijas.Latgales muižnieku juridisko statusu ietekmēja 18.–19. gadsimta Krievijas un Polijas–Lietuvas savstarpējās attiecības. 19. gadsimta 30. un 60. gados pēc poļu sacelšanās un autonomijas zaudēšanas, pastiprināta policejiska uzraudzība attiecās arī uz Latgales muižniekiem. No tur dzīvojošām muižnieku dzimtām tikai nedaudzas izveidoja plašus muižu kompleksus. Spilgtākais piemērs ir Plāteru muiža Krāslavā. Latgales attīstību ietekmēja salīdzinoši gausa iesaistīšanās tirgus attiecībās un vēlā dzimtbūšanas atcelšana 1861. gadā.
…
