Dzīvības bioķīmiskās evolūcijas hipotēzes

Pirmie organismi uz Zemes bijušas karstumizturīgas sēra baktērijas. Tās ir atrastas Austrālijā un ir vairāk nekā 3,5 miljardus gadu vecas.

Turpmākās evolūcijas būtisks posms ir fotosintezējošu šūnu rašanās. Fotosintēzes rezultātā Zemes atmosfērā radās un uzkrājās skābeklis. Visas dzīvās būtnes iedalījās autotrofajos un heterotrofajos organismos, izveidojās aerobi organismi, izveidojās ozona slānis.

Svarīgs pavērsiens ir eikariotisku šūnu rašanās, kuras rezultātā palielinājās bioloģiskā daudzveidība. Mūsdienu protisti, sēnes, augi un dzīvnieki ir šī procesa rezultāts.

Evolūcijas pētījumos liela loma ir paleontoloģijai, kas pēta izmirušu dzīvnieku un augu atliekas - fosilijas. Fosiliju vecumu nosaka pēc slāņa dziļuma un nesabrukušo radioaktīvo vielu daudzuma paraugos.

Svarīgs evolūcijas pētījumu virziens ir molekulārā evolūcija.
Šajos pētījumos salīdzina DNS molekulu atšķirības dažādām organismu grupām. Tad salīdzina iegūtos rezultātus ar paleontoloģiskajiem datiem. Rezultātā var noskaidrot, cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai izveidotos viena veida izmaiņas.…