Dzīvnieku redze
Lai spētu redzēt, visiem dzīvniekiem ir nepieciešama gaisma. Priekšmeti absorbē gaismu vai sūta elektromagnētiskos viļņus, kurus reģistrē acs. Pēc tam smadzenes tos pārveido par attēlu. Tas ir procesa pamats, ko mēs saucam par redzi.
Dzīvnieku acis ir dažādos attīstības līmeņos, sākot ar orgāniem, kas uztver atšķirību starp gaismu un tumsu, un beidzot ar acīm, kas spēj uztvert pat vissīkākās detaļas.
No visiem ķermeņa sensorajiem receptoriem 70% atrodas acīs. Optiskie trakti katrs satur vairāk nekā miljonu nervu šķiedru.
Cilvēka acīm ir tikai viena lēca, kas fokusē gaismu uz izliektā ekrāna – tīklenes. Šāda acs uzbūve ir visiem zīdītājiem un mugurkaulniekiem.
Piemēri
Plakantārpu acu uzbūve ir tik vienkārša, ka viņi spēj izšķirt tikai tumsu un gaismu.
Plēsoņi var redzēt vienu un to pašu objektu no dažādiem redzes leņķiem, tāpēc tie spēj novērtēt attālumu un tiem parasti acis ir vērstas uz priekšu.
Augēdājiem acis pārsvarā ir vērstas uz sāniem, tāpēc viņi var labāk novērot apkārtni un pēc iespējas ātrāk pamanīt briesmas.
Bet, hameleonu acis spēj kustēties katra uz savu pusi, tāpēc viņi var skatīties vienlaikus dažādos virzienos.
Saliktās acis
Zīdītāju acs uzbūve ir tāda pati kā cilvēka acu uzbūve, savukārt kukaiņiem acis ir atšķirīgas.
Vienas lēcas vietā viņiem ir vairāk nekā simtiem un pat tūkstošiem sīku lēcu , no kurām katra uztver tikai nelielu kopējā attēla daļu.
Šādu redzi sauc par mozaīkveida redzi, bet acis par saliktām acīm jeb fasetacīm.
…
