Dzīvojamo māju energoefektivitāte, likumdošana un finanšu atbalsta instrumenti

Ēkas energoefektivitāte ir relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu.
-“Ēku energoefektivitātes likums” [pieņemts 2008.gada 13.martā]


Ēkas energoefektivitāti izsaka kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā (kWh/m2 gadā).

Ēku energoefektivitāti nosaka, ņemot vērā attiecīgās ēkas: 
1) norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju;
2) apkures sistēmu;
3) karstā ūdens apgādi;
4) gaisa kondicionēšanas sistēmas;
5) ventilāciju;
6) iebūvētās apgaismes sistēmas;
7) novietojumu,
8) kā arī ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu.

Ēku energoefektivitātes noteikšanai tiek izmantots energoaudits.
Energoaudits ir sistemātiska procedūra, kuras mērķi ir:
Iegūt pareizu informāciju par eksistējošo enerģijas patēriņu objektā un noteikt faktorus, kas ietekmē patēriņu;
Noteikt un salīdzināt ekonomiski izdevīgākos energoresursu taupīšanas pasākumus – izvēlēties optimālu risinājumu.

Ēku energoefektivitāti izsaka ar kopējiem gada rādītājiem
enerģijas patēriņam kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā (kWh/m2 gadā);
oglekļa dioksīda emisijas novērtējumam kilogrami oglekļa dioksīda uz kvadrātmetru gadā (kgCO2/m2 gadā).…