Rakstība
Rakstību radīja apmēram vienlaikus 4.gt. beigās vai pat vidū p.m.ē. divas tautas:
ēģiptieši- hieroglifu rakstu
šumeri- ķīļrakstu
Rakstība veica milzīgu progresu, tas palīdzēja uzglabāt un nodot tālāku informāciju un kārtot ārpolitikas jautājumus.
Bez rakstības nespēja darboties birokrātiskās pārvaldes sistēma un augsti attīstīta ražošanas organizācija
Vēlāk no sākotnējās zīmju rakstības pakāpeniski pārveidojās par zilbju un burtu rakstību.
Šumeru izveidotais ķīļraksts kļuva par starptautisku rakstību, vēlāk tas izplatījās visā Priekšāzijā, to noteica Divupes centrālā atrašanās vieta.
Reliģija- Ēģiptē
Zemkopju civilizācijām bija raksturīgi auglības kulti, dievi, kuri atbilstoši gadalaiku cikliem regulāri mira un pēc tam atdzima, debess spīdekļu un ūdens pielūgšana.
Sākotnēji Ēģiptē katrā nomā, tāpat katrā šumeru pilsētā bija savi vietējie dievi- aizgādņi. Izveidojoties vienotai valstij, galvenie vietējie dievi tika uzņemti visas valsts dievu sastāvā.
Ēģiptiešiem viens no pirmajiem dieviem, kurš guva plašu atzinību, bija Saules dievs- Ra.
V dinastijas laikā Ra kļuva par visas valsts dievu un faraons tika uzskatīts par viņa dēlu
Vidus valsts laikā lielāku nozīmi ieguva Ozīriss, mirušo valsts valdnieks
Vidus valsts laikā līdzās Ra sāka izvirzīties Tēbu Saules dievs Amons, ko pasludināja par augstāko valsts dievu. Viņam saplūstot ar Ra, radās jauns dievs- Amons- Ra, kurš Jaunās valsts laikā kļuva par ēģiptiešu galveno dievu.
Ēģiptieši pielūdzu Nīlu kā dievību Hapi, kas dod dzīvību.
Ļoti nozīmīga bija Ra meita- Maata, taisnības un patiesības dieve, gudrības dieva Tota sieva.
Ozīrisam un Maata bija svarīga loma aizkapa ties, kur tika izlemts mirušā pēcnāves liktenis.
…
