Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:392248
 
Evaluation:
Published: 22.12.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Not used
Extract

Mākslas un literatūras virziens 20. gs. pirmajā pusē, kas daiļrades centrā izvirzīja mākslinieka subjektīvās emocijas, nevis reālo pasauli, objektīvo īstenību.
Kā literāru terminu vārdu "ekspresionisms" lietoja jau 19.gs., taču vācu literatūrkritikā šis termins ienāca pēc tam, kad 1901. gadā franču gleznotājs Hervē (Hervé) to bija lietojis, lai aprakstītu Van Goga, Sezāna un Matisa darbus. Ar šo jēdzienu vācu literatūrā sāka apzīmēt noteiktu literatūras tipu, kam bija raksturīga sacelšanās (pret "veselo saprātu", tradīcijām u.tml.), izkropļota realitāte un inovativitāte.
Ekspresionisma mākslā tēlojuma vienīgais objekts ir autora iekšējais pārdzīvojums. Ekspresionisms atsakās no īstenības atdarināšanas un stingri vēršas pret dabas kopēšanu; galvenais tā mērķis ir mainīt pasauli. Pēc ekspresionistu domām, mākslai nav jābūt skaistai, tai vienīgi jādod māksliniekam iespēja sevi pašizteikt. Mākslinieks ekspresionisma mākslā līdzinās pravietim, kam piemīt spēja saskatīt lietu īsto būtību. Ekspresionisma ienaidnieki ir industrializētā sabiedrība, kurā vairs nav vietas cilvēkam, un mierpilsoniskā ikdiena, kurā nav iespējama gara attīstība.
Māksliniekiem novērsties no pozitīvo ideālu aizstāvēšanas liek izmaiņas sabiedrības noskaņojumā, kur 19. gs. nogales optimismu nomaina dziļa skepse, neticības cilvēces progresam, neticība iespējām kaut ko mainīt, vērst uz labu.
20. gs sākumā pasaules attīstītākajās valstīs notiek strauja rūpniecības attīstība. Industriālās ražošanas pozitīvajiem faktoriem līdzi nāk arī negatīvie. Lielo pilsētu burzmā cilvēki cits no cita atsvešinās, kļūst nervozi, drudžaini, vientuļi. Trūkums rada klaidoņus, ubagus, noziedzniekus. Rūpnīcu darbā tiek ieviesti konveijeri. Tie rada cilvēkā bezspēcības apziņu mašīnas priekšā – visa darbadiena tiek pakļauta konveijera nepielūdzamās kustības ritmam.
To visu vēl daudzkārt pastiprina Pirmais pasaules karš un tā sekas – trūkums, bads, sociālais posts.
Mākslinieki nevar neizjust šī perioda saspīlēto sabiedrisko gaisotni. Nespēj tēlot tikai dzīves gaišo pusi, ja apkārt ir tik daudz nelaimīgu ļaužu.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,48 €
Work pack Nr. 1119114
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register