Ekspresionisms Latvijā
20. gs. sākumā aktīvi darbojas „Ekspresionistu grupa”; tās locekļi- K. Ubāns, V. Tone, E. Lindbergs, R. Suta, J. Kazaks, O. Skulme. Tā ir jaunu mākslinieku apvienība, kura savas idejas un teorētiskās atziņas pārbauda mākslā. Jaunie mākslinieki vēlas kopīgiem spēkiem izraut latviešu mākslu no provinciālisma un pieticības, radīt 20.gs. elpas caurstrāvotu, nopietnu profesionālu latviešu mākslu, runāt ekspresīvā formu valodā. Atšķirībā no vācu ekspresionistiem raksturīgās bezcerības latviešu mākslinieku darbos pārdzīvojuma dramatismam laužas cauri ticība tautas garīgajam spēkam. Raksturīgo latviešu mākslinieki cenšas izcelt ar estētisku formu sintēzes palīdzību pretēji vācu gleznotāju tieksmei deformējot uzsvērt neglīto. Rietumeiropā, kur mākslas virzieni strauji nomaina cits citu, kā aktuālākie drīz vien izvirzās citi modernisma paveidi – tādi, kā pūrisms. Latviešu mākslā šie virzieni iestrāvo ar zināmu novēlojumu. „Ekspresionistu grupā” 1920. gadā pastiprinās centienu sazarošanās, tādēļ, papildinājusi biedru sastāvu, tā pārdēvējas par „Rīgas mākslinieku grupu”. Šis nosaukums ir neitrālāks un ietilpīgāks, jo neizvirza ekspresionismu kā vienīgo izteiksmes iespēju.
Kārlis Padegs (1911 - 1940)
Grafiķis, gleznotājs
Mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā, iestājies Grafikas darbnīcā, bet beidzis V. Purvīša vadīto Dabasskatu meistardarbnīcu.
Atveidojis modernās lielpilsētas dzīvi, ideālu sapņu pasauli, pievērsies pretkara tēmai, darinājis pašportretus. Raksturīga dzēlīga ironija, groteska, paradoksi, pretstati. Ekspresīva deformācija apvienojas ar estetizētu līniju. Glezniecībā strādājis eļļas tehnikā. Grafikā - tušas zīmējumi, mazgājumi, nereti papildināti ar akvareli.
Mākslinieks ir izteicies: “Man bieži ir jādzird pārmetumi – Kāpēc jūs zīmējat tik riebīgas bildes, kad pasaulē taču ir tik daudz skaistuma? – bet pasaulē ir arī tik daudz riebīga – un tas tad arī kādam jāzīmē – atbildu.”
…
