Parasti gāze, piemēram, sauss gaiss elektrisko strāvu nevada. Par to var pārliecināties ikdienā- elektroenerģijas pārvades līniju vadi atrodas gaisā un no gaisa nenoplūst zemē.
1.slaids lai rastos strāva, ir nepieciešami brīvie lādiņ nesēji. Šo brīvo lādiņnesēju skaitu (elektronu vai jonu) var palielināt, gāzi jonizējot. Tas notiek, ja atomu elektronu apvalkam atrauj ārējo čaulu elektronus, un tādejādi atomi vai molekulas pārvēršas par pozitīvajiem joniem.
2.slaids lai notiktu jonizācija ir nepieciešama enerģija. To gāzes šīm (jonizētajām ) molekulām var pievadīt dažādi, ar jonizatoriem
piem., ·1) gāzi var karsēt
2) gāzi var apstarot ar UV starojumu
3) vai apstarot ar rentgenstarojumu
to var bombardēt ar elektriski lādētu daļiņu plūsmu
3.slaids Vienlaikus ar pozitīvo jonu veidošanos notiek arī pretējs process – rekombinācija.
Šādā situācijā nekas nenotiek. Elektriskā strāva gāzē sāk plūst tikai tad, kad rodas potenciālu starpība un , tātad, elektriskais lauks.
Ja rodas šis elektriskais lauks- sākas gāzizlāde. Gāzizlāde ir visi daudzveidīgie procesi, kas, strāvai plūstot, norisinās gāzēs (ziemeļblāzmas, zibeņi utt.) …