Butānas karaliste atrodas Dienvidāzijā, Austrumhimalajos
Tā robežojas ar Ķīnu (Tibetu) ziemeļos un Indiju – rietumos ar bijušo Sikimas karalisti, tagad Sikimas štats, rietumos Asamas štats, dienvidos - Indijas Rietumbengālijas štats .
Tās nosaukums pēc ticējumiem ir darināts no sanskrita vārda „bhotant”, kas nozīmē Tibetas beigas (the end of Tibet), vai „Bhu-uttan” – domājams kā „augstā zeme”.
Paši butānieši savu zemi sauc Druk Yul, kas nozīmē Tūkstoš drakonu zeme.
Butānas tautības
Butānas pamattauta – jeb kā viņi sevi dēvē drukpa ir veidojusies no vairākām cilšu grupām. Trīs lielākās etniskā grupas ir šarčopsi, ngalopsi un lotsampas.
Šarčopsi dzīvo Butānas austrumdaļā, savulaik ieceļojoši Butānā no Ziemeļbirmas un Ziemeļindijas.
Ngalopi ir ieceļojoši no Tibetas plakankalnes un ir budisma reliģijas ieviesēji Butānā.
Lotsampas ir ienācēji no Nepālas, kas Butānā apmetušies lauksaimnieciskās zemes meklējumos.
Tauta pieder pie mongoloīdās rases tibetiešu apakšrases.
Butānas valoda
Butānieši runā dzongke valodā, kas ir arī Butānas valsts valoda.
Valoda pieder pie Sinotibetiešu saimes Tibetbirmiešu grupas valodām, tā ir radniecīga tibetiešu valodai, ar ko tai ir kopēja literārā un liturģiskā valoda, lai gan sarunvalodas nav savstarpēji saprotamas.
Liela daļa butāniešu dzīvo savstarpēji nošķirtos ciemos un valodai ir daudz dialektu Dzongke valodas nosaukums nozīmē „dzongu valoda”, kur dzongs nozīmē klosterim līdzīgu cietoksni, kādi Butānā dibināti 17.gadsimtā.
Valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 600 000, no kuriem 130 000 tā ir dzimtā valoda.
Butānieši ir lepna un laimīga nācija. Tās valstiskums ir pastāvīga valsts kopš 7.gadsimta un tā nekad nav zaudējusi savu valstiskumu.
Tauta slavē savu karali kurš kopš 2008. gada ir Džigme Cēzars Namigels Vangčuks un šajā gadā ir izdarījis izmaiņas konstitūcijā un tauta ir ievēlējusi arī parlamentu – Nacionālo Asambleju, jeb Dzogdu.
Butāniešu nodarbošanās
Butānas tautas pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība un lopkopība.
No lauksaimniecības pamatkultūrām audzē galvenokārt miežus, kviešus un griķus.
No lopiem audzē aitas un liellopus, augstkalnē arī jakus.
Nelielās zemnieku saimniecības ir Butānas ekonomikas pamatā, jo ceļu ir maz, reljefs ir kalnains un lauksaimniecības pamatā ir naturālā saimniecība.
Reliģija
Nozīmīga butāniešu dzīves sastāvdaļa ir reliģija.
Butānas oficiālā reliģija ir Mahajama budisms, vairāk kā 10% iedzīvotāju ir budistu mūki.
Budisma normas tiek ievērotas arī sadzīvē, Butāna ir vienīgā valsts pasaulē, kur nav atļauts smēķēt, par alkoholu un narkotikām nemaz nerunājot.
Rietumu kulturas ietekme
Kaut arī tautas lielākā daļa dzīvo nabadzīgi pēc eiropiešu standartiem, televīzija un internets parādījās vienlaicīgi 1999.gadā, bet pirmā oficiālā dienas avīze tikai 2008.gadā.
Butānieši ar dzīvi ir apmierināti un viņiem labi izdodas izvairīties no globalizācijas uzvarošā gājiena.…
