Latviešu tautas dzīvē allaž ir bijusi nozīmīga loma darbam. Arī „Straumēnu” ļaudīm darbs ir neaizvietojama ikdienas sastāvdaļa, kas piepilda dienu no dienas un saplūst ar gadskārtu ritējumu.
Visos darbos, kas tika veikti „Straumēnu” mājās, bija jūtama ģimeniskuma sajūta. Vislabāk to varēja sajust, kad tika novākti lini, jo tad pielika roku gan mazi, gan lieli, gan jauni, gan veci, gan sievas, gan vīri - pilnīgi visi Straumēnu mājas ļaudis. Linu audzēšana – sēšana, novākšana, vērpšana un aušana saistīja kopā visus gadalaikus, veidojot noteiktu ciklu. Pavasarī tika velēti pa ziemu uzaustie audumi, kā arī sēti lini.
Pavasaris
Viss atdzīvojas līdz ar pavasara iestāšanos. Vēl sējas darbiem mazliet par agru, ļaudis pievēršas sētas un mājas uzpošanai, kam vēlāk laika neatliek. „Meitas ar slotām noslaucīja griestus un sienas, un veseli spaiņi vārītā ūdens nolija uz grīdām, un meitas tās berza salmu vīkšķiem, ceļos nometušās. Pat Bībeles, dziesmu un sprediķu grāmatas biezos vākus nomazgāja ar mitru drēbi un nolika tās ārā uz galda, lai vējš izšķirsta un izvēdina vecās, nodzeltējušās lapas.”
Vasara
Vasarās linu novākšanas talka saistījās ar jautrāko vasaras piedzīvojumu.
Vasara bija viss saspringtākais, interesantākais darba laiks. Tomēr visvairāk darba šajās vasaras dienās bija Straumēnu vectēvam, jo bitēm tuvojās bērnu laišanas laiks. Viņš pat naktis pavadīja pie bitēm, nenolaizdams no tām acis. Viņš prata ar viņām apieties un centās no viņām daudz ko iemācīties. ‘’Tā vectēvs še rīkojās siltajās jūnija dienās, un, kā bites no puķēm savāca medu, tā viņš no tām savāca savu gudrību, apbrīnodams stropa dzīvi un uzstādīdams to visiem par paraugu, jo uz pilnīgas kārtības meklēšanu virzās visas cilvēku domas.” Taču, tā kā Straumēnu saimnieks bija Jānis, tad vasara bija vien nozīmīgi gaidīta. Jāņi izvērtās par lieliem svētkiem, un tajā dienā visi darbi tika likti pie miera jau pusdienlaikā. Straumēnu saimniecībā viss tika izdarīts laikus, ja vien daba neizspēlēja kādu joku. …
