Jau senos laikos cilvēki atklāja, ka koksni celtniecībā var izmantot daudz efektīvāk, ja jumtu liek ne uz pilnu sienu, bet uz karkasa vertikālajiem, horizontālajiem un diagonālajiem elementiem. Visagrāk to saprata tajās zemēs, kur koku bija mazāk.
Koka karkasu celtnēm izmantoja gan senie ēģiptieši, grieķi, romieši, ķīnieši u.c.
Pēc rādītājiem šī celtniecības metode tiek izmantota jau 4000 gadu.
Vecākā no ēkām, kas saglabājusies līdz mūsdienām atrodas Ķīnā. Celta no ciedru koka vairāk kā 1300 gadus atpakaļ. Visā visumā karkasa metodi šajā valstī izmanto diezgan plaši. Pārsvarā cietokšņu celtniecībā.
Eiropā pildrežģu būvniecība sākās vēlajos viduslaikos. Pakāpeniski uzkrājot pieredzi celtniecībā. Tiekšanās pēc koksnes ekonomijas kā arī citi faktori veicināja fahverka celtniecības metodes Vācijā 15.gs.
Fahverka ēkām bija cietais nesošais karkass no vertikāliem, horizontāliem un diagonālajiem elementiem uz kuriem balstījās jumts. Karkasu pildīja ar niedru, zaru, salmu un citu celtniecības atkritumu sajaukumu ar mālu. Iegūtos paneļus apmeta karkasu atstājot neskartu. Vizuāli karkass dalīja baltās sienas piedodot tām īpašu izteiksmīgumu un arhitektoniskās fahverka īpašības.
Bagātākie pilsētnieki karkasu pildīja ar paneļiem kokgriezumā.
Zināma stiprība pilrežģu karkasa konstrukcijās tika panākta ar dažādu precīzu mezglu (savienojumu) izmantošanu.
Tā Eiropā tika uzceltas simtiem tūkstošu ēkas, kuras stāv jau 300-500 gadus. Šie skaitļi ir kā pierādījums konstrukciju drošumam.
Vienlaicīgi kā Vācijā radās fahverka ēkas, tā arī analoģiski Šveicē, Francijā, Anglijā u.c. valstīs.
…
