Vēsture
Nosaukums “Francija” ir radies no latīņu vārda Francia, kas burtiskā tulkojumā nozīmē “franku zeme”. Mūsdienu Francijas robežas ir aptuveni tādas pašas kā savulaik tās bija galliem, kas apdzīvoja šo teritoriju. 1. gadsimtā p. m. ē. Galliju iekaroja Romas impērijas valdnieks Jūlijs Cēzars. Galli pieņēma romiešu valodu un kultūru. Tādā veidā ir radusies Franču valoda.
4. gadsimtā ģermāņu ciltis, galvenokārt franki, uzbruka galliem. Šajā brīdī arī radās šai valstij nosaukums Francija. To ieviesa Kapetingu dinastijas karaļi, kas valdīja šeit. Francija kļuva par pirmo valsti Eiropā, kura pēc Romas sabrukšanas ariānisma vietā pieņēma kristietību. Franči paši sevi mēdza dēvēt par "Francijas viskristītāko karaļvalsti".
Tradīcijas
Franči ēdot smaida.
II. Francijā ir tāda tradīcija, kad Ziemassvētku “bluķis” ir jāapēd. Taču frančiem Ziemassvētku bluķis ir rulete, jeb kā mēs teiktu, rolbiskvīts, kas apliets ar šokolādi un izrotāts ar marcipāna sēnītēm un meža rūķīšiem.
III. Francijā, kur klimats ir siltāks un mājās nav kamīnu, Ziemassvētku vakarā bērni savas kurpītes izliek aiz durvīm un no rīta skrien skatīties, ko Tēvs Noels tur ielicis.
Līgavas pūrs
Kad franču līgavas devās uz jaunajām mājām pie jaunā vīra, viņas sasēja savu mantību sainītī, ko ņēma līdzi. Franciski sainīti sauc par trosseau. Kad parastais pūrs pārauga par to, ko var aiznest mazā sainītī vārds vairs nebija adekvāts. Bet tik un tā saglabājās. Šodien dāvanas, ko līgava saņem apdāvināšanas svinībās, varētu uzstatīt par mūsdienu trosseau variantu.…
