Fransiss Pulenks

Vēlāk parādās garīgi sacerējumi (litānijas, mesa, Stabat Mater, Gloria), patriotiska kantāte Cilvēka seja (1943) un monoopera Cilvēka balss (1958));

Pirmais rada monooperu!

Instrumentālajā mūzikā noteicošā loma ir neoklasicistiskām tendencēm.

Pulenks atgriežas pie Skarlati daiļradei raksturīgās pirmsklasicistiskās klavieru sonātes lakoniskā žanra;

Lauku koncerts klavesīnam ar orķestri sacerēts izcilajai klavesīnistei Vandai Landovskai;

Rīta serenāde klavierēm un 18 instrumentiem ir horeogrāfisks koncerts;

Franču svīta  Kloda Žervēza stilā sacerēta deviņiem pūšaminstrumentiem un klavesīnam franču 16. gadsimta pirmās puses komponista manierē;

Sonāte obojai un klavierēm veltīta Prokofjeva piemiņai, Klarnetes sonāte ir veltījums Onegēram; abas sacerētas 1963. gadā.

Agrīnajos skaņdarbos – gaiša lirika, dabisks melodiskums, caurspīdīga faktūra, kaleidoskopiska tēlu maiņa un eklektiskums kā Pulenka individuālā stila pazīme;
…