Fundamentālās mijiedarbības. Fundamentālās daļiņas. Kvarki un leptoni. Neitrīno un kosmiskie stari

Neitrīno.
elektriski neitrālas elementārdaļiņas, kurām piemīt ļoti mazas miera masas
ir zināmi trīs dažādu veidu neitrīno - elektrona ne, miona (jeb mī) nm un tauona (jeb tau) nt, kas savus vārdus ieguvuši atbilstoši lādētajām leptonu elementārdaļiņām
piedalās tikai gravitācijas un vājajā mijiedarbībā
ļoti vāji mijiedarbojas ar apkārtējo matēriju
pieder pie elektriski neitrālās leptonu klases
Katram neitrīno eksistē atbilstošā anti-daļiņa (anti-elektrona, anti-miona un anti-tauona neitrīno)
Neitrīno skaits Visumā ir ļoti liels
No Saules nākošie neitrīno sasniedz arī Zemi un viegli iet caur mums(ik sek. apm. 100 atmosfērā inducētu neitrīno)
Neitrīno reģistrēšanai izmanto dziļi pazemē novietotu lielu tvertni ar ūdeni – neitrīno teleskopu

Kosmiskie stari
no starpzvaigžņu telpas un arī no Saules nākošās elementārdaļiņas
Pēc skaita aptuveni 85% kosmisko staru veido protoni, 12% - hēlija atomu kodoli, 3% -elektroni un smagāku atomu kodoli.
reģistrē ar ierīcēm, kas novietotas uz Zemes mākslīgajiem pavadoņiem un stratosfērā paceltiem baloniem
nav iespējams noteikt staru izcelsmes vietu
ātrums ir praktiski vienāds ar gaismas ātrumu
ir galvenais avots radioaktīviem elementiem Zemes atmosfērā
Pēc radioaktīvā oglekļa daudzuma fosīlijās, var noteikt fosīliju vecumu
…