Gaisa mitrums ir ūdens tvaika saturs gaisā. Gaisā vienmēr ir zināms daudzums ūdens tvaika.
Gaisa mitrumu raksturojošie lielumi
Gaisa mitruma raksturošanai ieviesti šādi lielumi:
Absolūtais gaisa mitrums
Absolūtais gaisa mitrums ir ūdens tvaika masa gramos vienā kubikmetrā gaisa (g/m3 ).
Apzīmējums: a.
Būtībā absolūtais mitrums ir ūdens tvaika blīvums ρ, izteikts gramos uz kubikmetru, tātad a = 103ρ.
Dažādās zemeslodes vietās, dažādās telpās, dažādos gadalaikos gaisam, ko elpojam, var būt cits absolūtais gaisa mitrums. Tas gan parasti nepārsniedz dažus desmitus gramu ūdens vienā kubikmetrā gaisa, kas ir tikai maza daļa no kopējā gaisa blīvuma – mazliet vairāk nekā kilograms gāzu vienā kubikmetrā (1,29 kg/ m3 ).
Absolūtā gaisa mitruma minimums parasti ir pie zemām temperatūrām – ziemā, bet maksimums ir pie augstām temperatūrām – vasarā.
Absolūtais gaisa mitrums nenosaka, vai gaiss mums šķitīs sauss vai mitrs. Šo sajūtu nosaka nevis tas, cik gramu ūdens satur katrs kubikmetrs, bet gan tas, cik tuvu piesātinājumam ir ūdens tvaiks gaisā.
Ūdens tvaika parciālspiediens2
Ūdens tvaika parciālspiediens ir spiediens, ko rada tikai gaisā esošais ūdens tvaiks, neievērojot citu gāzu spiedienu. Arī ūdens tvaiks rada noteiktu parcieālspiedienu p (tāpat kā jebkura spiediena, arī parciālspiediena SI mērvienība ir 1 Pa).
Mainīgais ūdens tvaika parciālspiediens veido nelielu daļu no normāla atmosfēras spiediena, kas ir 101,325 kPa jeb 760 mm Hg
Relatīvais gaisa mitrums
Jau zinām, ka piesātināta tvaika spiediens un tātad arī blīvums ir atkarīgs no temperatūras. Tātad, jo augstāka temperatūra, jo vairāk ūdens tvaika var saturēt gaiss. Zemā temperatūrā jau neliela ūdens tvaika masa veido piesātinātu tvaiku un gaiss nemaz vairs nevar kļūt mitrāks. Saskaroties ar vēsākie ķermeņiem, šāds tvaiks uzreiz kondensējas3 un veidojas rasa. …
