Gaisma. Koherenti viļņi. Minimālā un maksimālā interference

Gaisma
Gaisma ir elektromagnētiskais starojums ar frekvenci, kam atbilst viļņa garums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Dažādas redzamās gaismas frekvences cilvēka smadzenes interpretē kā krāsas-no violetās augstākajām frekvencēm, caur zilu, zaļu, dzeltenu, oranžu un zemākajām frekvencēm sarkanu.
Gaismas interference
Gaismas interference ir gaismas elektromagnētisko viļņu pārklāšanās, vienlaikus telpā pastāvot vairāku viļņu svārstībām.

Interferences rezultātā katrā vietā un viļņu izplatīšanās ceļā un katrā laika momentā novēro interferējošu viļņu elektrisko lauku intensitāšu vektoru summu.

Telpā, kur pastāv interference, katrā punktā viļņu svārstības summējas-tā izpaužas visiem viļņiem raksturīgais superpozīcijas princips: rezultējošās svārstības ir vairāku svārstību summa.

Gaismas viļņu pārklāšanās rezultātā viļņu svārstības savstarpēji pastiprinās un pavājinās.
Interferenci plānās caurspīdīgās kārtiņās var novērot
dabā — tā Saules gaismā vizuļo ziepju burbulis vai uz gluda
asfalta izplūdusi eļļas kārtiņa. Caurspīdīgās kārtiņas patiešām
ir plānas — to biezumu mēra mikrometros (10–6 m), un šis
izmērs ir salīdzināms ar redzamās gaismas viļņa garumu.
Interferences ainu rada gaismas atstarošanās no kārtiņas
priekšējās un aizmugurējās virsmas. Ja uz plānu ziepjūdens
slānīti no gaisa slīpi krīt gaismas stars, tas uz robežvirsmas
gan atstarojas, gan lūzt. Gaismas stars, kas nokļuvis plānajā
kārtiņā, atstarojas no tālākās robežvirsmas un arī atgriežas
gaisā. (Protams, daļa gaismas šķērso plāno kārtiņu, bet tā mūs
šoreiz neinteresē.) Abi atstarotie stari ir koherenti un, skatoties
tajos, uz plēvītes redz interferences ainu.…