Gaismas viļņi

Gaismas spektrs
Redzamā gaisma aizņem nelielu elektromagnētisko viļņu spektra daļu: no 380 nm līdz 780 nm. Starojumu, kura viļņa garums ir mazāks nekā 400 nm, sauc par ultravioleto starojumu, bet starojumu, kura viļņa garums ir lielāks nekā 780 nm – par infrasarkano starojumu. Redzamās gaismas krāsa ir atkarīga no viļņa garuma. Baltā gaisma ietver visus viļņa garumus.

Gaismas ātrums
Senāk uzskatīja, ka gaisma izplatās ar bezgalīgi lielu ātrumu. Dāņu astronoms O. Rēmers 17. gadsimtā pirmais novērtēja gaismas ātrumu un ieguva tā skaitlisko vērtību 214 000 km/s. Pēc tam tika veikti precīzāki mērījumi. 1905. gadā A. Einšteins speciālajā relativitātes teorijā pieņēma, ka gaismas ātrums ir lielākais ātrums, ar kādu iespējams pārraidīt informāciju.
Starptautiskajā Mēru un svaru konferencē 1983. gadā pieņēma, ka gaismas ātrums vakuumā ir vienāds ar 299 792 458 m/s. Aprēķinos var pieņemt, ka vakuumā gaismas ātrums c ≈ 3∙ 108 m/s.
Tomēr ātrums, ar kādu izplatās gaisma vielā, ir dažāds. Ātruma maiņu raksturo gaismas laušanas koeficients n.

Gaismas interference
Vienādiem (ar vienādu viļņu garumu) gaismas viļņiem pārklājoties, to rezultējošais vilnis veidojas kā atsevišķu viļņu summa. Šo parādību sauc par viļņu interferenci. Rezultējošā viļņa amplitūda ir atkarīga no atsevišķo viļņu amplitūdām un fāžu starpībām. …