Darba mērķis- parādīt ģermāņu elites nozīmi un vietu sociālajā struktūrā
Darba uzdevumi:
Izpētīt pieejamos materiālus par ģermāņu tautu sociālo struktūru
Izprast elites nozīmi tās pārvaldē
Sociālā struktūra
Sabiedrības pamatā- savstarpēja radniecība, liela nozīme dižciltībai.
Elitē nokļūst ar iedzimtību vai vienkārši ar harismu.
Miera laikos reāla vadoņa nav, kara laikā tiek izvēlēts karavadonis, kurš pārņem reālā valdoņa funkcijas, bieži apvienots ar sakrāla vadītāja funkcijas
Aristokrātija sākotnēji kā valdnieka svīta, laika gaitā pārņem arvien lielākas funkcijas
Vergi patiesībā daļēji brīvi cilvēki, kas pat nepilda mājas darbus, vispārīgi attieksme pret zemāka sociāla slāņa cilvēkiem ir toleranta, tomēr pastāv t. s. ‘’ģermāņu tiesības’’, kas paredz atlīdzinājumus nelaimju gadījumos.
Pārvalde
Katrai atsevišķai ģermāņu tautiņai(markomaņiem, vandaļiem, frīziem, hermundūriem) sava atsevišķa centralizēta pārvalde.
Aristokrātiem liela nozīme valsts pārvaldē, ar laiku viņi pārņēma arī militāro varu.
Spriežot pēc tādu autoru kā Tacits sniegtajām ziņām, virsaitim vismaz sākotnēji piederēja galvenā lēmējfunkcija sīkākos jautājumos, kopējās lietās valdīja zināmi demokrātijas principi
Svarīgs lēmējorgāns- komiteja, kas sastāv no dižciltīgiem kareivjiem, kas tautai būtiskos jautājumus apspriež kopā ar virsaišiem, ar laiku viņi pārņēma arī militāro varu.
Aristokrātiem liela nozīme valsts pārvaldē, Tas notika tā, ka virsaiša vara mazinājās, viņa lēmumi tika bieži noraidīti, jo no aristokrātiem pastāvošā padome tos nepieņēma.
Zināms, ka pat augstākā vara dažādu lēmumu pieņemšana vadījās pēc mistiskās zīmēm- dabas parādībām.…