Globālās izmaiņas sociālajā un kultūrvidē

Me­di­cī­na, ja vien tai ir pie­tie­ka­mi daudz lī­dzek­ļu, var ie­vē­ro­ja­mi pa­ga­ri­nāt kat­ra in­di­vī­da dzī­vi.

Glo­ba­li­zā­ci­ja kā ģeo­grā­fis­kās seg­men­tā­ci­jas zu­dums uz­tu­rā. Pār­ti­kas pie­gā­de kļūst glo­bā­la – cil­vē­ki uz ze­mes­lo­des ar­vien vai­rāk ēd eks­por­tē­tu, ma­zāk lo­kā­li audzē­tu, ra­žo­tu un pār­strā­dā­tu pār­ti­ku. 

No­zī­mī­ga glo­ba­li­zā­ci­jas ten­den­ce ir starp­tau­tis­ko zā­ļu kom­pā­ni­ju iz­strā­dā­to un ra­žo­to me­di­ka­men­tu tirdz­nie­cī­ba, starp­tau­tis­kas shē­mas un vad­lī­ni­jas. Glo­ba­li­zā­ci­jas laik­me­tā ār­sta un far­ma­cei­ta lo­mu sāk uz­ņem­ties in­ter­nets. 

Glo­ba­li­zā­ci­ja ie­tek­mē cil­vē­ka ve­se­lī­bu ne­kon­tro­lē­tas ķī­mis­ko pro­duk­tu iz­man­to­ša­nas vei­dā – tos lie­to māj­saim­nie­cī­bā, ma­šī­nu eļ­ļās, bio­teh­no­lo­ģi­jās utt., pēc tam ķī­mis­kie pro­duk­ti no­nāk oke­ānā un ko­pā ar plan­kto­nu – ba­rī­bas ķē­dē, vis­bei­dzot cil­vē­kā.
Pē­dē­jos 60 ga­dos ir ie­vies­tas 70 000 jaun­u ķī­mis­ku vie­lu.
…