Gothards Frīdrihs Stenders (Vecais Stenders) bija viens no pirmajiem (vai pat pirmais) autoriem, kas sarakstījis populārzinātniska satura grāmatu latviešu valodā – “Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas”. Reliģija viņam bija viens no pasaules uzskata pamatiem un līdzeklis morālās stājas stiprināšanai. Ar šo grāmatu Stenders centās latviešu zemniekiem parādīt kaut daļu no tā laika plašajām Eiropas zinātnēm, izklāstot filosofijas, fizikas, astronomijas, dabaszinātņu, vēstures un ģeogrāfijas rakstura problēmu un jautājumu skaidrojumu.
Ar jēdzienu ‘augsta gudrība’ Stenders domā zinātni, zināšanu un atziņu kopumu. Kopumā to var nosaukt par vispusīgi izglītojošu literatūru (kuru varēja izmantot arī kā mācību grāmatu) ar enciklopēdisku raksturu, kas viennozīmīgi paver iespējas uz plašāku zināšanu lauku. Grāmata ir rakstīta saprotamā un viegli uztveramā valodā (iespējams, to var arī skaidrot ar tajā laikā vēl ne tik bagāto vārdu/terminu skaidrojumu latviešu valodā), orientējoties uz zemnieku tautu. Stenders arī cenšas pārlieku neiedziļināties sīkumos, izklāstot, viņaprāt, būtiskākos aspektus.
Manuprāt, ir veiksmīgi sadalīts problēmu/jautājumu izklāsts šajā grāmatā. Iesāk viņš ar skaidrojumiem par mums tuvo visumu un tā galvenajiem objektiem, kurus redzam, ar kuriem saskaramies (debess jums, zemeslode, gaiss, vēji, nokrišņi, zvaigznes). Vietām paužas pozitīvisms, jo dabas parādības, kuras, mūsuprāt, ir negatīvas (piem., vētras, plūdi), Stenders skaidro kā nepieciešamas, jo tās izlīdzina un remdē dabu, veidojot līdzsvaru.…
