IMPRESIONISMS, 19.gs.
IMPRESIONISMS - mākslinieki tver sižetu brīvā dabā ( plenērā ), redzami otas triepieni, brīva kompozīcija, nav gaismēnu pāreju, krāsa tiek klāta biezi, ar īsiem otas triepieniem, krāsas klāj cieši līdzās vienu otrai, radot optisku krāsu sajaukšanas efektu.
( 8 ).
Pols Sezāns ( Paul Cezanne ( 1839. – 1906. ) savā 1895. gadā gleznotajā darbā “ Gustava Gefroja portrets “ ( “ Portrait of Gustave Geffroy “ ) jūtamas ēnas jeb tumšāki toņi apģērbā, kas papildina kontūras zīmējumu. Redzama pastiprināta perspektīva. Dabā ļoti jūtama gaismas klātbūtne, un gaišie akcenti. Šajā darbā izteiktas priekšmetu kontūrlīnijas ar kurām tiek atdalīts līdzīgu krāsu toņu klājums, kas ir viena no Pola Sezāna glezniecības manieres raksturīgākajām īpatnībām ( 9 ).
FOTOREĀLISMS, 20.GS.
FOTOREĀLISMS – padziļināta realitātes izpratne, rūpīgi strādājot ar telpu, gaismu, spēja notvert attēlojamās kompozīcijas realitāti.
…