Grieķijas vēsture nav bijusi ne par mata tiesu vieglāka kā Latvijas. Arī grieķi ir piedzīvojuši okupācijas un represijas, pat badu un pilsoņu karu. Mūsdienu Grieķijas vēstures atskaites punkts ir 1821. gads, kad Grieķijā notika Neatkarības karš, kura rezultātā mūsdienu Grieķijas teritorijā tika izveidots valstisks veidojumus, pār kuru vairs nevaldīja turki. 1821. gadā grieķu slepenā brālība "Filikí Etaireía" ("Draugu biedrība") organizēja grieķu virsnieku dumpi, pēc kura visā Peloponēsas pussalā sākās nemieri un sacelšanās pret turkiem. 25. martā dumpinieki pacēla savu karogu (,kas ir ārkārtīgi līdzīgs mūsdienu karogam) pie Kalavritas. Tiek uzskatīts, ka karogu pacēla Patru arhibīskaps Germans.
Mūsdienu Grieķija ir salīdzinoši jauna valsts - tā dibināta 1830. gadā.
Ģeogrāfiskais stāvoklis: Atrodas Balkānu pussalas dienvidu daļā un uz daudzām Vidusjūras salām. Dienvidrietumos to apskalo Jonijas jūra, dienvidos Vidusjūra, austrumos Egejas jūra, robežojas ar Albāniju, Bulgāriju, Turciju un Maķedoniju. Lielāko valsts daļu aizņem nelieli Pindu kalni. Augstākā virsotne Olimps 2917 m.
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju sk.: ~11 miljoni
Dzīve ilgums: Sievietēm- 81, vīriešiem- 76
Iedzīvotāji pēc tautības: grieķi, bulgāri, rumāņi, turki, albāņi u.c.
Iedzīvotāju skaita pieaugums gada laikā: 0,5-1%
Bērnu mirstības: <1,5% no bērnu skaita līdz 5 gadu vecumam.
Valsts raksturojums
Galvas pilsēta: Atēnas(3 430 000 iedz.)
Lielākās pilsētas: Saloniki, Patras, Vola, Larisa, Hēraklija.
Oficiālā valoda: grieķu
Valsts iekārts: parlamentāra republika
Platība: 131 957 km2
Iedzīvotāju skaits: 10 939 600
Reliģija: Grieķu pareizticīgie (97%), musulmaņi .
Naudas vienība: Eiro
Neatkarības diena: 25. marts ( neatkarīgaOsmaņu impērijas 1821.gada 25.marta)
Prezidents: Karols Papulijs
Premjerministrs: Kostass Karamanliss.…
