Hanzas noriets
15. gadsimta beigās sākas organizācijas
noriets sakarā ar Novgorodas kantora
slēgšanu pēc tam, kad Novgorodu iekaroja
Maskavas lielkņaza Ivana III karaspēks.
Tika atklāti jauni tirdzniecības ceļi uz Indiju un
Ameriku, tā reģions ap Baltijas jūru kļuva par
perifērijas zonu.
Sākot ar 15.gs. Vācijas aristokrātijas ietekme arī
Hanzas pilsētās.
Ziemeļeiropas valstis veidoja savas tirdzniecības
flotes, tādējādi tām vairāk nebija vajadzīga Hanzas
savienība.
1612. gadā Hanzas savienībā bija vairs tikai 14
pilsētas.
Pēdējā Hanzas pilsētu sūtņu sanāksme 1669. gadā
beidzās bez rezolūcijas.
Pēdējās Hanzas tradīciju ievērotājas
17. gs. – 20.gs. palika Hanzas pilsētas Ziemeļvācijā
(Brēmene, Hamburga, Lībeka).
Norieta cēloņi
Vairākas mēra epidēmijas, graudaugu audzēšanas, tirdzniecības kritums.
Mainās pilsētu nozīme, Vācu ietekme.
Pieaug valstu nozīme, grūti saglabāt Hanzas privilēģijas.
Trīsdesmit gadu karš
…