Hronoloģija
Hitlera grāmata „Mana cīņa”, kurā formulēja nacisma ideoloģijas pamatnostādnes
Notika boikoti pret ebreju tirgotajām precēm
Ebreji pamazām sāka emigrēt no Vācijas
Pret viņiem tika uzsākti masveida grautiņi (tika demolēti Vācijas ebreju veikali, dedzinātas sinagogas un nogalināti paši ebreji)
Lai iznīcinātu ebrejus, tika izveidoti norobežoti un apsargāti ebreju kvartāli – geto.
1941. gadā Hitlers paziņo, ka ebreju iznīcināšana jānoved līdz galam, ar šo brīdi miljoniem Eiropas ebreju tiek parakstīts nāves spriedums.
Hitlers
1941. gada martā, gatavojoties uzbrukumam Padomju Savienībai, Hitlers uzdeva SS reihsfīreram Heinriham Himleram un Vācijas Drošības dienesta (SD) vadītājam Reinhardam Heidriham organizēt okupētajās PSRS teritorijās esošo komisāru (politdarbinieks Sarkanajā armijā, nacisti tā dēvēja visus kompartijas un padomju varas aparāta darbiniekus), ebreju tūlītēju pilnīgu iznīcināšanu.
Iznīcināšanas plāna īstenošanai tika izveidotas speciālas vācu policijas un drošības dienesta militāras vienības – einzacgrupas.
Nacisti izvērsa aktīvu antisemītisma propagandu un iznīcināšanas akcijā centās iesaistīt okupēto teritoriju, īpaši – Baltijas un Rietumukrainas, vietējos iedzīvotājus.
1941. gada jūnijā R. Heidrihs izdeva slepenu instrukciju, kurā prasīja radīt priekšstatu, ka šī akcija ir pašu lietuvieši, latviešu, igauņu, ukraiņu, poļu un baltkrievu pretebreju naida izpausmes.
1942. gada pavasarī tika izveidota nāves nometnes, uz kurām pārvietoja geto iedzīvotājus.
SS (Schutzstaffel) bija elitāra Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku Partijas iekšēja militāra struktūra, kas sākotnēji tika izveidota kā apsardzes dienests. Vēlāk tā pārņēma likumizpildes funkcijas, pārtopot par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, kas pakļauta tikai fīreram.…
