Igaunijas valsts iekārta

14. Administratīvi teritoriālā reforma: Apriņķi vada apriņķa priekšnieks, kuru nozīmē Igaunijas valdība, līdz ar to viņš ir izpildvaras pārstāvis apriņķī. Tādējādi apriņķa līmenī administratīvā pašpārvalde netiek īstenota. Kopš 1996. gada pakāpeniski norisinās vietējo pašvaldību apvienošana. Līdz 2007. gadam vietējo pašvaldību skaits samazināts par 28 vienībām – no 254 līdz 227. Pašvaldību papildu finansēšana dotāciju veidā līdz 2002. gadam notika, pamatojoties uz valdības lēmumiem, bet kopš 2004. gada šo kārtību regulē īpašs likums.
15. Šeit var redzēt, kādi ir Igaunijā esošie nodokļi un to likmes. Kā arī, kādus nodokļus ir tiesīgas uzlikt katra pašvaldība.
16. Šajā shēmā saprotamāk un uzskatāmi attēlota Igaunijas valsts iekārta.
18. Pašvaldību izdevumi: visās redzamajās jomās izdevumi aptuveni ir līdzīgi, tikai veselības aprūpei tiek tērēts salīdzinoši mazāk.
19. Salīdzinājums ar Latviju :
a. Igaunijā prezidentu ievēl uz 5 gadiem, Latvijā uz 4 gadiem;
b. Igaunijas parlamentā darbojas 101 deputāts, Latvijas parlamentā -100;
c. Gan Latvijā, gan Igaunijā parlamenta vēlēšanas notiek 1 reizi 4 gados.
d. Igaunijā apriņķi vada apriņķa priekšnieks, kuru nozīmē Igaunijas valdība, savukārt Latvijā katra pašvaldība pati ievēl sev pašvaldību priekšnieku.
e. Igaunijā apriņķa līmenī administratīvā pašpārvalde netiek īstenota, Latvijā pašvaldība ir katrā novadā.
f. Igaunijā tā pat kā Latvijā notiek administratīvā teritoriālā reforma.
…