Orellanīnu saturošas sēnas
Raksturojums
Šīs grupas sēnes pieder pie tīmekleņu (Cortinarius) ģints. Saindēšanās ar šīm sēnēm izpaužas tikai pēc laika, taču tā ļoti nopietni ietekmē veselību. Toksicitāti nosaka orellanīns. Dažas Cortinarius sugas var izraisīt parakvatam (herbicīds) līdzīgu saindēšanās klīnisko ainu.
Toksicitātes mehānisms
• Orellanīns ir bezkrāsaina, kristāliska, nefrotoksiska viela.
• Toksīns ietekmē nieru proksimālo kanālu šūnu metabolismu. Tādējādi attīstās tubulointersticiāls nefrīts un nieru mazspēja.
Toksiskā deva
Nav precīzi zināma.
Klīniskās izpausmes
Saindējoties ar sēnēm:
• Sākumā rodas gastrointestināfa trakta darbības traucējumi: slikta dūša, vemšana, vēdera sāpes, caurejā vai aizcietējums. Šīs izpausmes rodas 24-48 stundas pēc sēņu ēšanās.
• Vispārīgas izpausmes: anoreksija, muskuļu sāpes, galvassāpes, drebuļi, miegainība, parestēzijas, reti krampji.
• Nieru darbības traucējumi rodas tikai pēc laika: sāpes nieru apvidū, izteiktas slāpes (reizēm kā dedzināšanas sajūta), poliūrija vai oligūrija (anurija), urēmija. Akūta nieru mazspēja var attīstīties 36 stundu līdz 2 nedēļu laikā pēc sēņu apēšanas. Saindējoties ar šīs grupas sēnēm, būtisks ir latentais periods, līdz izveidojas nieru bojājums. Jo tas ir īsāks, jo smagāka saindēšnās.
Diagnoze
Ļoti svarīgi ir anamnēzes dati, kā arī klīniskā aina. Būtiski ir noskaidrot:
• precīzi kad sēnes apēstās, laiku starp ēšanu un simptomātikas rašanos;
• apēsto sēņu daudzumu;
• citi šo sēņu ēdāji un viņu veselība pēc ēšanas;
• kur ir lasītas sēnes.
Saindēšanās smagums ir tieši proporcionāls apēstajam sēņu daudzumam.
Sēnes var identificēt pēc sēņu daļu klātbūtnes izvemtajās masās, kā arī ēstajos pārtikas produktos, sporām.
Specifiskā koncentrācija
Urīnā ir nosakāms orellanīns.
Izmeklējumi
Elektrolīti, kreatinīns, urīnviela, glikoze,
ALAT, ASAT, pilna asins aina,
koagulācijas raksturlielumi,
urīna analīze (mikroskopiska hematūrija,
leikocitūrija, albumīnūrija),
skābju un bāzu līdzsvara analīze.
Ārstēšana
Neatliekamie pasākumi un balstterapija
1. Nodrošina elpceļu caurlaidību un nepieciešamības gadījumā plaušu mehānisko ventilāciju.
2. Hipotensiju ārstē ar intravenoziem infūziem un vazopresoriem.
3. Ārstē komu, krampjus.
4. Ārstēšana ir simptomātiska un balstoša.
Specifiskie medikamenti un aritidoti
Specifisku antidotu ar pierādītu efektivitāti nav. Antiholīnerģisko simptomātiku mazina fizostigmīns. Terapijā ir jāvairās lietot atropīnu, ja klīnisko ainu. nosaka tikai holīnerģiska simptomātika..
Dekontaminācija
Pirms slimnīca dod aktivētp ogli. Vemšanu nedrīkst izraisīt gadījumos, kad pacientam ir nestabila hemodinamika un ne skaidra apziņa. Ja ir lietotas lielas auga daļas, tad vemšana ir nozīmīgāka par kuņģa skalošanu. Slimnīcā pacientam atkārtoti ievadā aktivēto ogli. Kuņģa skalošana var neizvadīt no organisma lielas sēņu daļas.
Pastiprinātā eliminācija
Neatliekama hemodialīze nepieciešama akūtas nieru, mazspējas ārstēšanai.
Hemoperfūzija un hemodialīze agrīni pēc orellanīnu saturošu sēņu apēšanas ir nieres pasargājošas procedūras.
…
