Islāms
Islāms ir monoteiska reliģija, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā;
Vispārīgais islāms un konkrētais (specifiskais) islāms;
Islāms balstās uz Korānu – atklāsmi svēto rakstu veidā un pravieša Muhameda paskaidrojumiem, kā pareizi izprast Korānu;
Arābu valodā vārds “islām” nozīmē pakļaušanos jeb padošanos, apzīmējot ticības pamata vērtību – pilnīgu padošanos Dievam;
Arābu valodā Dievu sauc par Allāhu;
Par musulmaņiem tiek saukti islāma sekotāji, un tas nozīmē “tāds, kurš ir padevies Dievam”.
Islāmu nedēvē par “reliģiju” rietumnieku izpratnē, bet gan par “dīn”, ko varētu iztulkot kā “reliģija – dzīvesveids”.
Islāma rašanās
Muhameda islāma pirmsākumi meklējami Arābijā;
570. vai 571. kureišu cilts tirgotāju ģimenē dzima Muhameds;
Saskaņā ar islāmu, 40 gadu vecumā Muhameds saņēma Dieva pirmo ziņojumu, kuru tam sniedza sargeņģelis Gabriels;
Nākamos 23 gados Muhameds bieži saņēma šādas atklāsmes;
Tās bija āju (vārsmu) formā;
Ājas ir apkopotas sūrās, un viss kopā Korānā, atbilstoši Muhameda norādēm.
Islāma būtība
Islāma būtība ir tikai un vienīgi padevība Dievam monoteismā;
Islāma mācība jau no paša sākuma bija universāla;
Tā vienlīdz vērsās pie visām tautām, nācijām, abiem dzimumiem;
Viens no galvenajiem islāma principiem ir tāds, ka visi musulmaņi ir brāļi un māsas;
Muhameda dzīves laikā islāms nosodīja valdošās elites privilēģijas, sievietes apspiešanu, cilts asinsatriebības tradīcijas.…