Japāņu pirmās celtnes apmēram 1.gs. p.m.ē. bija mazas, no koka celtas svētnīcas-šint
Apmēram 6.gs. p.m.ē daudz greznāki par šinto svētnīcām bija budistu veidotie tempļi. Tempļa iekšienē vienmēr atrodas Budas tēls .
Liela vērība tika veltīta vārtiem torii , kurus novieto dienvidu vai austrumu virzienā no tempļiem. Torri uzskata par Japānas nacionālo simbolu, jo tas ir viens no nedaudzajiem īsti japāniskās celtniecības paraugiem, kas pastāvējis bez svešzemju ietekmes.
Ap 9. - 12. gs., kultūrā zūd tieksme uz monumentalitāti, tā vietā daudz lielāka nozīme tiek pievērsta dzīvajai dabai, kas mākslinieciski papildina arhitektūru. Liela daļa tempļu tiek būvēta kalnainās vietās. Tiek veidoti apzaļumoti kuģojamie kanāli, gleznaini ainavu dārzi ar mākslīgi uzbērtiem uzkalniem, dīķiem un tiltiņiem.
Ar 13. gs. arhitektūras mākslas formas spēcīgi ietekmē dzenbudisma filozofiskie un estētiskie principi. Kulta kompleksa ēku interjers kļūst pieticīgāks, vienkāršāks.
…