Jaunlaiku filosofija. Frānsiss Bēkons, Renē Dekarts, Blēzs Paskāls

Sers Frānsiss Bēkons - filosofs, rakstnieks, politiķis, dabaszinātnieks. Zinātniskuma kā metodes izveidotājs. Dzimis 1561. gada 22. janvārī Londonā. Angļu filozofs un Valsts darbinieks Frānsiss Bēkons pamatoti uzskatāms par vienu no izcilākajiem zinātnes un sabiedriskās dzīves teorētiķiem jauno laiku rītausmā. Viņa dzīve un sacerējumi atspoguļo asās un daudzveidīgās pretrunas Anglijā un visā Eiropā XVI— XVII gs. mijā. Bēkona rakstura tapšanu un politisko darbību lielā mēra ietekmējuši tā laika sabiedrības virsslāņos dominējošie tikumi, bet viņa teorētiskie sacerējumi ļoti sekmējuši zinātniskas izziņas attīstību.
Apgaismība
Kā garīgi vēsturisku laikmetu, it īpaši 17. un 18. gs. dēvē par apgaismību. Klasisku apgaismības definīciju dod I. KANTS (1783):
"Apgaismība ir cilvēka iziešana no nepilngadības, kurā viņš pats vainīgs. Nepilngadība ir nespēja bez kāda cita vadības izmantot savu prātu."
Apgaismību tātad nosaka prāta lietojums un domājošā indivīda patstāvīgais veikums. Apgaismībai raksturīga ir arī distancēšanās no tradīcijas un autoritātes, cieņa pret brīvību un pārliecība par iespēju saprātīgi izlemt visus jautājumus.
Šie jaunievedumi tiek izmēģināti divos virzienos:
Racionālisms (galvenokārt Francijā un
Vācijā);
Empīrisms (galvenokārt Lielbritānijā,
vēlāk arī Francijā daļēji kā materiālisms).…