Jaunlatvieši

70. gadi iezīmējas ar kultūras uzplaukumu. Šajā laikā notika pirmie vispārējie dziesmu svētki, kā arī citi kopīgi latviešu sarīkojumi, piemēram, skolotāju priekšlasījumi Rīgas Latviešu biedrības namā. K. Barons apkopoja dainas, A. Lerhis-Puškaitis vāca un apkopoja latviešu tautas teikas un pasakas, bet F. Brīvzemnieks vāca etnogrāfiskas ziņas. Auseklis jeb Miķelis Krogzemis radīja nacionālās romantikas caurstrāvotu dzeju. Andrejs Pumpurs sarakstīja eposu „Lāčplēsis”. Iznāca jauni preses izdevumi: „Baltijas Vēstnesis”, „Baltijas Zemkopis” u.c. 1868. g. jaunlatviešiem izdevās nodibināt Rīgas Latviešu biedrību, kurai bija ievērojama nozīme latviešu kultūras attīstībā. Līdz 1914. gadam biedrība noorganizēja Vispārējos dziesmu svētkus, 1868. gadā sāka darboties pirmais latviešu teātris, kas 1919. gadā pārtapa Nacionālajā teātrī. Biedrības vadībā darbojās Zinību komisija, Teātru komisija, Mūzikas komisija, Rakstniecības nodaļa un Derīgu grāmatu nodaļa, kurām bija veicams nozīmīgs darbs latviešu zinātnes un kultūras attīstībā. Rīgas Latviešu biedrība raudzījās, lai latviešu valodā izdotu grāmatas. Pēc Krišjāņa Barona, Friča Brīvzemnieka un citu jaunlatviešu ierosinājuma sāka folkloras vākšanu, kurā iesaistījās daudz cilvēku.1888. gadā iznāca Andreja Pumpura eposs „Lāčplēsis”.…