Kā Latvijas zemes ieguva Krievijas impērija

Brāļu draudzes
Vidzemes zemniekus mainīja arī brāļu draudžu kustība, ko bija radījuši Jana Husa tautas baznīcas piekritēji
Vācijā grāfs Nikolajs fon Cincendorfs ļāva nodibināt savu apmetni – Henhūti
Amatnieki no Hernkūtes ieceļoja Vidzemē un pie Valmieras izveidoja kopienu ar skolu – Jēra kalnu. Skolu apmeklēja arī latviešu zemnieki, kur viņi mācījās lasīt, rakstīt, kā arī paši vadīt dievkalpojumus
Zemniekiem patika cieņa pret viņiem, pārrunas par savu dzīvi
Draudzes veidojās visā Vidzemē un kļuva populārākas par luterāņu baznīcu, kas satrauca vāciešus
Draudzes tika aizliegtas, taču tās pulcējās slepeni

Latviešu cīņa par savām tiesībām Rīgā
Godājamā rāte ir publicējusi rīkojumu, ka visiem nevāciem (latviešiem) viņu dzimtīpašumi gada un dienas laikā jāpārdod vietējiem (vāciešiem). Apspriežot jautājumu, vai nevāciem vispār var būt dzimtīpašuma tiesības ir nepieciešams pateikt, ka vācieši, kas kādreiz senatnē ceļoja uz Rīgu noslēdza ar zemes iedzīvotājiem savienību, taču nav iedomājams, ka pēdējie būtu atdevuši visas tiesības pirmajiem. Līdz ar to daudzas brīvības mums nevāciem ir uzglabājušās no mūsu tēvu tēviem.

Rīgas Lielās ģildes prasība ģenrālgubernatoram
Latvieši jāpiespiež novilkt vācu drēbes un jāpavēl tiem viņu zemā dzimuma dēl valkāt viņu parasto apģērbu.
Izdot uz pilsētu atbēgušos zemniekus un izsūtīt tos atpakaļ uz muižām.
Latviešiem atņemt viņu salas, pļavas un citus zemes gabalus.
Izdot rīkojumu, lai vietās, kur tirgojas latvieši, karātos 4 pamatīgas pātagas, ar kurām tos pārmācītu.
Raudzīties, lai vācieši nepieņemtu dienestā nevienu latvieti.
…