1917. gada 8. novembrī pēc varas pārņemšanas Padomju Krievijas valdība izsludināja "Dekrētu par mieru", kurā piedāvāja visām Pirmajā Pasaules karā iesaistītajām pusēm sākt pamiera sarunas.
Abpusēji izdevīgi Krievijai un Vācijai - Krievija nespēja turpināt karu, bet Vācija vēlējās Austrumu frontē esošo karaspēku pārvietot uz Rietumu fronti.
Miera sarunās Vācija pieprasīja Krievijas valdībai atzīt Polijas, Lietuvas un Baltijas provinču neatkarību, no kā Krievijas puse atteicās.
17. februārī pamiers tika pārtraukts un Vācijas armija 18. februārī ieņēma Daugavpils cietoksni un cauri Latgalei turpināja uzbrukumu Pleskavas virzienā.
19. februārī Krievija valdība piedāvāja slēgt miera līgumu uz jebkādiem nosacījumiem, jo Krievijai "vairs nav armijas.
1918. gada 3. martā Krievija noslēdza Brestļitovskas miera līgumu ar Centrālajām lielvalstīm.
Kambrē kauja
Cīnās Anglija pret Vāciju
No 1917.g.20.novembra - 06.decembrim
Notika Ziemeļfrancijas pilsētas Kambrē tuvumā.
Kaujā izmantoja apmēram 400 ‘’Mark IV’’ tankus, ugunsmetējus, indīgās gāzes.
No sākuma Anglija guva panākumus, bet tomēr vēlāk Vācija tos apspieda.
Secinājumi
1917.g Krievijā notika divas revolūcijas, Februāra un Oktobra.
Pēc Februāra revolūcijas izveidojās divas pretējas politisko spēku nometnes – liberāļi, boļševiki.
ASV iestajās karā, kad vācu karaspēks nogremdēja pasažieru kuģi Luisiana.
Vāciešiem ‘‘Rīgas operācijā’’ izdevās ielenkt Rīgu, tomēr 12. Krievijas armijas daļas aizbēga uz Krieviju.
25.oktobrī boļševiki sagrāba varu savās rokās.
Gada laikā Cariskajā Krievijā tika nomainīta valdība no autokrātiskas valsts uz proleteriāta diktatūru.
Vācija centās saasināt Krievijas iekšpolitiku, lai tā izstātos no 1. pasaules kara.
…